ferrumino
Latin
Etymology
From ferrūmen (“cement, solder”) + -ō (verb-forming suffix).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ferˈruː.mi.noː/, [fɛrˈruːmɪnoː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ferˈru.mi.no/, [ferˈruːmino]
Verb
ferrūminō (present infinitive ferrūmināre, perfect active ferrūmināvī, supine ferrūminātum); first conjugation
- I cement
Conjugation
| Conjugation of ferrūminō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ferrūminō | ferrūminās | ferrūminat | ferrūmināmus | ferrūminātis | ferrūminant |
| imperfect | ferrūminābam | ferrūminābās | ferrūminābat | ferrūminābāmus | ferrūminābātis | ferrūminābant | |
| future | ferrūminābō | ferrūminābis | ferrūminābit | ferrūminābimus | ferrūminābitis | ferrūminābunt | |
| perfect | ferrūmināvī | ferrūmināvistī | ferrūmināvit | ferrūmināvimus | ferrūmināvistis | ferrūmināvērunt, ferrūmināvēre | |
| pluperfect | ferrūmināveram | ferrūmināverās | ferrūmināverat | ferrūmināverāmus | ferrūmināverātis | ferrūmināverant | |
| future perfect | ferrūmināverō | ferrūmināveris | ferrūmināverit | ferrūmināverimus | ferrūmināveritis | ferrūmināverint | |
| passive | present | ferrūminor | ferrūmināris, ferrūmināre | ferrūminātur | ferrūmināmur | ferrūmināminī | ferrūminantur |
| imperfect | ferrūminābar | ferrūminābāris, ferrūminābāre | ferrūminābātur | ferrūminābāmur | ferrūminābāminī | ferrūminābantur | |
| future | ferrūminābor | ferrūmināberis, ferrūminābere | ferrūminābitur | ferrūminābimur | ferrūminābiminī | ferrūminābuntur | |
| perfect | ferrūminātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ferrūminātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ferrūminātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ferrūminem | ferrūminēs | ferrūminet | ferrūminēmus | ferrūminētis | ferrūminent |
| imperfect | ferrūminārem | ferrūminārēs | ferrūmināret | ferrūminārēmus | ferrūminārētis | ferrūminārent | |
| perfect | ferrūmināverim | ferrūmināverīs | ferrūmināverit | ferrūmināverīmus | ferrūmināverītis | ferrūmināverint | |
| pluperfect | ferrūmināvissem | ferrūmināvissēs | ferrūmināvisset | ferrūmināvissēmus | ferrūmināvissētis | ferrūmināvissent | |
| passive | present | ferrūminer | ferrūminēris, ferrūminēre | ferrūminētur | ferrūminēmur | ferrūminēminī | ferrūminentur |
| imperfect | ferrūminārer | ferrūminārēris, ferrūminārēre | ferrūminārētur | ferrūminārēmur | ferrūminārēminī | ferrūminārentur | |
| perfect | ferrūminātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ferrūminātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ferrūminā | — | — | ferrūmināte | — |
| future | — | ferrūminātō | ferrūminātō | — | ferrūminātōte | ferrūminantō | |
| passive | present | — | ferrūmināre | — | — | ferrūmināminī | — |
| future | — | ferrūminātor | ferrūminātor | — | — | ferrūminantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ferrūmināre | ferrūmināvisse | ferrūminātūrum esse | ferrūminārī | ferrūminātum esse | ferrūminātum īrī | |
| participles | ferrūmināns | — | ferrūminātūrus | — | ferrūminātus | ferrūminandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ferrūminandī | ferrūminandō | ferrūminandum | ferrūminandō | ferrūminātum | ferrūminātū | ||
References
- ferrumino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette