assensus

assensus

Latin

Etymology

Perfect participle of assentior

Participle

assēnsus m (feminine assēnsa, neuter assēnsum); first/second declension

1. agreed with
2. assented to
3. approved

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	assēnsus	assēnsa	assēnsum		assēnsī	assēnsae	assēnsa
Genitive	assēnsī	assēnsae	assēnsī		assēnsōrum	assēnsārum	assēnsōrum
Dative	assēnsō	assēnsae	assēnsō		assēnsīs	assēnsīs	assēnsīs
Accusative	assēnsum	assēnsam	assēnsum		assēnsōs	assēnsās	assēnsa
Ablative	assēnsō	assēnsā	assēnsō		assēnsīs	assēnsīs	assēnsīs
Vocative	assēnse	assēnsa	assēnsum		assēnsī	assēnsae	assēnsa

References

• assensus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• assensus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette