annitens
Latin
Etymology
Present participle of annītor.
Participle
annītēns m, f, n (genitive annītentis); third declension
- striving
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | annītēns | annītēns | annītentēs | annītentia | |
| Genitive | annītentis | annītentis | annītentium | annītentium | |
| Dative | annītentī | annītentī | annītentibus | annītentibus | |
| Accusative | annītentem | annītēns | annītentēs, annītentīs | annītentia | |
| Ablative | annītente, annītentī1 | annītente, annītentī1 | annītentibus | annītentibus | |
| Vocative | annītēns | annītēns | annītentēs | annītentia | |
1When used purely as an adjective.