stellaris
Latin
Etymology
From stēlla.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /steːlˈlaː.ris/, [steːlˈlaː.rɪs]
Adjective
stēllāris (neuter stēllāre); third declension
- Of or pertaining to a star; stellar, starry.
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | stēllāris | stēllāre | stēllārēs | stēllāria | |
| Genitive | stēllāris | stēllārium | |||
| Dative | stēllārī | stēllāribus | |||
| Accusative | stēllārem | stēllāre | stēllārēs, stēllārīs | stēllāria | |
| Ablative | stēllārī | stēllāribus | |||
| Vocative | stēllāris | stēllāre | stēllārēs | stēllāria | |
Derived terms
- English: stellar
- French: stellaire
- Galician: estelar
- Italian: stellare
- Portuguese: estelar
- Spanish: estelar, estrellar
References
- stellaris in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- stellaris in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette