puniturus
Latin
Etymology
Future active participle of pūniō.
Participle
pūnītūrus (feminine pūnītūra, neuter pūnītūrum); first/second-declension participle
- about to punish
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | pūnītūrus | pūnītūra | pūnītūrum | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūra | |
| Genitive | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūrī | pūnītūrōrum | pūnītūrārum | pūnītūrōrum | |
| Dative | pūnītūrō | pūnītūrō | pūnītūrīs | ||||
| Accusative | pūnītūrum | pūnītūram | pūnītūrum | pūnītūrōs | pūnītūrās | pūnītūra | |
| Ablative | pūnītūrō | pūnītūrā | pūnītūrō | pūnītūrīs | |||
| Vocative | pūnītūre | pūnītūra | pūnītūrum | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūra | |