mussitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of mussitō (“keep quiet”).
Participle
mussitātus m (feminine mussitāta, neuter mussitātum); first/second declension
- kept quiet, having been kept quiet.
- muttered, murmured, having been muttered.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mussitātus | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta | |
| Genitive | mussitātī | mussitātae | mussitātī | mussitātōrum | mussitātārum | mussitātōrum | |
| Dative | mussitātō | mussitātō | mussitātīs | ||||
| Accusative | mussitātum | mussitātam | mussitātum | mussitātōs | mussitātās | mussitāta | |
| Ablative | mussitātō | mussitātā | mussitātō | mussitātīs | |||
| Vocative | mussitāte | mussitāta | mussitātum | mussitātī | mussitātae | mussitāta | |