matronatus
Latin
Etymology
From mātrōna (“married woman, matron”), from māter (“mother; matron”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /maː.troːˈnaː.tus/, [mäːt̪roːˈnäːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ma.troˈna.tus/, [mät̪roˈnäːt̪us]
Noun
mātrōnātus m (genitive mātrōnātūs); fourth declension
- The dress of a matron or lady of rank.
Declension
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | mātrōnātus | mātrōnātūs |
| Genitive | mātrōnātūs | mātrōnātuum |
| Dative | mātrōnātuī | mātrōnātibus |
| Accusative | mātrōnātum | mātrōnātūs |
| Ablative | mātrōnātū | mātrōnātibus |
| Vocative | mātrōnātus | mātrōnātūs |
Related terms
- māter
- mātercula
- māterfamiliās
- māternitās
- māternus
- mātertera
- mātrālis
- mātrēscō
- mātrīcālis
- mātricīda
- mātricīdium
- mātrīcula
- mātrīculārius
- mātrimōniālis
- mātrimōnium
- mātrimus
- mātrīx
- mātrōna
- mātrōnālis
- mātruēlis
References
- “matronatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- matronatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- matronatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette