locupletatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of locuplētō (“enrich, embellish”).
Participle
locuplētātus m (feminine locuplētāta, neuter locuplētātum); first/second declension
- enriched, made wealthy, having been enriched.
- embellished, having been embellished.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | locuplētātus | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta | |
| Genitive | locuplētātī | locuplētātae | locuplētātī | locuplētātōrum | locuplētātārum | locuplētātōrum | |
| Dative | locuplētātō | locuplētātō | locuplētātīs | ||||
| Accusative | locuplētātum | locuplētātam | locuplētātum | locuplētātōs | locuplētātās | locuplētāta | |
| Ablative | locuplētātō | locuplētātā | locuplētātō | locuplētātīs | |||
| Vocative | locuplētāte | locuplētāta | locuplētātum | locuplētātī | locuplētātae | locuplētāta | |