divaricans
Latin
Etymology
Present participle of dīvāricō.
Participle
dīvāricāns m or f or n (genitive dīvāricantis); third declension
- spreading out
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dīvāricāns | dīvāricāns | dīvāricantēs | dīvāricantia | |
| Genitive | dīvāricantis | dīvāricantis | dīvāricantium | dīvāricantium | |
| Dative | dīvāricantī | dīvāricantī | dīvāricantibus | dīvāricantibus | |
| Accusative | dīvāricantem | dīvāricāns | dīvāricantēs, dīvāricantīs | dīvāricantia | |
| Ablative | dīvāricante, dīvāricantī1 | dīvāricante, dīvāricantī1 | dīvāricantibus | dīvāricantibus | |
| Vocative | dīvāricāns | dīvāricāns | dīvāricantēs | dīvāricantia | |
1When used purely as an adjective.