divagaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dīvagor
Participle
dīvagātūrus m (feminine dīvagātūra, neuter dīvagātūrum); first/second declension
- about to wander
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīvagātūrus | dīvagātūra | dīvagātūrum | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūra | |
| Genitive | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūrī | dīvagātūrōrum | dīvagātūrārum | dīvagātūrōrum | |
| Dative | dīvagātūrō | dīvagātūrae | dīvagātūrō | dīvagātūrīs | dīvagātūrīs | dīvagātūrīs | |
| Accusative | dīvagātūrum | dīvagātūram | dīvagātūrum | dīvagātūrōs | dīvagātūrās | dīvagātūra | |
| Ablative | dīvagātūrō | dīvagātūrā | dīvagātūrō | dīvagātūrīs | dīvagātūrīs | dīvagātūrīs | |
| Vocative | dīvagātūre | dīvagātūra | dīvagātūrum | dīvagātūrī | dīvagātūrae | dīvagātūra | |