diminuturus
Latin
Etymology
Future active participle of dīminuō.
Participle
dīminūtūrus (feminine dīminūtūra, neuter dīminūtūrum); first/second-declension participle
- about to shatter; violate; diminish
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīminūtūrus | dīminūtūra | dīminūtūrum | dīminūtūrī | dīminūtūrae | dīminūtūra | |
| Genitive | dīminūtūrī | dīminūtūrae | dīminūtūrī | dīminūtūrōrum | dīminūtūrārum | dīminūtūrōrum | |
| Dative | dīminūtūrō | dīminūtūrō | dīminūtūrīs | ||||
| Accusative | dīminūtūrum | dīminūtūram | dīminūtūrum | dīminūtūrōs | dīminūtūrās | dīminūtūra | |
| Ablative | dīminūtūrō | dīminūtūrā | dīminūtūrō | dīminūtūrīs | |||
| Vocative | dīminūtūre | dīminūtūra | dīminūtūrum | dīminūtūrī | dīminūtūrae | dīminūtūra | |