detrudens
Latin
Etymology
Present participle of dētrūdō.
Participle
dētrūdēns m, f, n (genitive dētrūdentis); third declension
- expelling, dispossessing, dislodging
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dētrūdēns | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | |
| Genitive | dētrūdentis | dētrūdentis | dētrūdentium | dētrūdentium | |
| Dative | dētrūdentī | dētrūdentī | dētrūdentibus | dētrūdentibus | |
| Accusative | dētrūdentem | dētrūdēns | dētrūdentēs, dētrūdentīs | dētrūdentia | |
| Ablative | dētrūdente, dētrūdentī1 | dētrūdente, dētrūdentī1 | dētrūdentibus | dētrūdentibus | |
| Vocative | dētrūdēns | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | |
1When used purely as an adjective.