desterno
Latin
Etymology
From dē- + sternō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːsˈter.noː/, [deːsˈtɛr.noː]
Verb
dēsternō (present infinitive dēsternere, perfect active dēstrāvī, supine dēstrātum); third conjugation
- I unsaddle
- I free from its covering
Inflection
| Conjugation of desterno (third conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsternō | dēsternis | dēsternit | dēsternimus | dēsternitis | dēsternunt |
| imperfect | dēsternēbam | dēsternēbās | dēsternēbat | dēsternēbāmus | dēsternēbātis | dēsternēbant | |
| future | dēsternam | dēsternēs | dēsternet | dēsternēmus | dēsternētis | dēsternent | |
| perfect | dēstrāvī | dēstrāvistī | dēstrāvit | dēstrāvimus | dēstrāvistis | dēstrāvērunt, dēstrāvēre | |
| pluperfect | dēstrāveram | dēstrāverās | dēstrāverat | dēstrāverāmus | dēstrāverātis | dēstrāverant | |
| future perfect | dēstrāverō | dēstrāveris | dēstrāverit | dēstrāverimus | dēstrāveritis | dēstrāverint | |
| passive | present | dēsternor | dēsterneris, dēsternere | dēsternitur | dēsternimur | dēsterniminī | dēsternuntur |
| imperfect | dēsternēbar | dēsternēbāris, dēsternēbāre | dēsternēbātur | dēsternēbāmur | dēsternēbāminī | dēsternēbantur | |
| future | dēsternar | dēsternēris, dēsternēre | dēsternētur | dēsternēmur | dēsternēminī | dēsternentur | |
| perfect | dēstrātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēstrātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēstrātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsternam | dēsternās | dēsternat | dēsternāmus | dēsternātis | dēsternant |
| imperfect | dēsternerem | dēsternerēs | dēsterneret | dēsternerēmus | dēsternerētis | dēsternerent | |
| perfect | dēstrāverim | dēstrāverīs | dēstrāverit | dēstrāverimus | dēstrāveritis | dēstrāverint | |
| pluperfect | dēstrāvissem | dēstrāvissēs | dēstrāvisset | dēstrāvissēmus | dēstrāvissētis | dēstrāvissent | |
| passive | present | dēsternar | dēsternāris, dēsternāre | dēsternātur | dēsternāmur | dēsternāminī | dēsternantur |
| imperfect | dēsternerer | dēsternerēris, dēsternerēre | dēsternerētur | dēsternerēmur | dēsternerēminī | dēsternerentur | |
| perfect | dēstrātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēstrātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēsterne | — | — | dēsternite | — |
| future | — | dēsternitō | dēsternitō | — | dēsternitōte | dēsternuntō | |
| passive | present | — | dēsternere | — | — | dēsterniminī | — |
| future | — | dēsternitor | dēsternitor | — | — | dēsternuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēsternere | dēstrāvisse | dēstrātūrus esse | dēsternī | dēstrātus esse | dēstrātum īrī | |
| participles | dēsternēns | — | dēstrātūrus | — | dēstrātus | dēsternendus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēsternere | dēsternendī | dēsternendō | dēsternendum | dēstrātum | dēstrātū | ||
References
- desterno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- desterno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette