contraretiarius
Latin
Etymology
From contrā (“against”) + rētiārius (“a net fighter”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /kon.traː.reː.tiˈaː.ri.us/, [kɔn.traː.reː.tɪˈaː.ri.ʊs]
Noun
contrārētiārius m (genitive contrārētiāriī); second declension
- A net-fighting opponent; the opponent of a rētiārius, who is himself a rētiārius.
Inflection
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | contrārētiārius | contrārētiāriī |
| Genitive | contrārētiāriī | contrārētiāriōrum |
| Dative | contrārētiāriō | contrārētiāriīs |
| Accusative | contrārētiārium | contrārētiāriōs |
| Ablative | contrārētiāriō | contrārētiāriīs |
| Vocative | contrārētiārie | contrārētiāriī |
Related terms
- rētiārius