cenito
Latin
Etymology
From cēnō + -itō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈkeː.ni.toː/, [ˈkeː.nɪ.toː]
Verb
cēnitō (present infinitive cēnitāre, perfect active cēnitāvī, supine cēnitātum); first conjugation
- I dine often
Inflection
| Conjugation of cenito (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | cēnitō | cēnitās | cēnitat | cēnitāmus | cēnitātis | cēnitant |
| imperfect | cēnitābam | cēnitābās | cēnitābat | cēnitābāmus | cēnitābātis | cēnitābant | |
| future | cēnitābō | cēnitābis | cēnitābit | cēnitābimus | cēnitābitis | cēnitābunt | |
| perfect | cēnitāvī | cēnitāvistī | cēnitāvit | cēnitāvimus | cēnitāvistis | cēnitāvērunt, cēnitāvēre | |
| pluperfect | cēnitāveram | cēnitāverās | cēnitāverat | cēnitāverāmus | cēnitāverātis | cēnitāverant | |
| future perfect | cēnitāverō | cēnitāveris | cēnitāverit | cēnitāverimus | cēnitāveritis | cēnitāverint | |
| passive | present | cēnitor | cēnitāris, cēnitāre | cēnitātur | cēnitāmur | cēnitāminī | cēnitantur |
| imperfect | cēnitābar | cēnitābāris, cēnitābāre | cēnitābātur | cēnitābāmur | cēnitābāminī | cēnitābantur | |
| future | cēnitābor | cēnitāberis, cēnitābere | cēnitābitur | cēnitābimur | cēnitābiminī | cēnitābuntur | |
| perfect | cēnitātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | cēnitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | cēnitātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | cēnitem | cēnitēs | cēnitet | cēnitēmus | cēnitētis | cēnitent |
| imperfect | cēnitārem | cēnitārēs | cēnitāret | cēnitārēmus | cēnitārētis | cēnitārent | |
| perfect | cēnitāverim | cēnitāverīs | cēnitāverit | cēnitāverimus | cēnitāveritis | cēnitāverint | |
| pluperfect | cēnitāvissem | cēnitāvissēs | cēnitāvisset | cēnitāvissēmus | cēnitāvissētis | cēnitāvissent | |
| passive | present | cēniter | cēnitēris, cēnitēre | cēnitētur | cēnitēmur | cēnitēminī | cēnitentur |
| imperfect | cēnitārer | cēnitārēris, cēnitārēre | cēnitārētur | cēnitārēmur | cēnitārēminī | cēnitārentur | |
| perfect | cēnitātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | cēnitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | cēnitā | — | — | cēnitāte | — |
| future | — | cēnitātō | cēnitātō | — | cēnitātōte | cēnitantō | |
| passive | present | — | cēnitāre | — | — | cēnitāminī | — |
| future | — | cēnitātor | cēnitātor | — | — | cēnitantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | cēnitāre | cēnitāvisse | cēnitātūrus esse | cēnitārī | cēnitātus esse | cēnitātum īrī | |
| participles | cēnitāns | — | cēnitātūrus | — | cēnitātus | cēnitandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| cēnitāre | cēnitandī | cēnitandō | cēnitandum | cēnitātum | cēnitātū | ||
Related terms
- cēnō
References
- cenito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cenito in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- cenito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette