cavillaturus
Latin
Etymology
Future active participle of cavillor.
Participle
cavillātūrus m (feminine cavillātūra, neuter cavillātūrum); first/second declension
- about to jeer, mock, satirize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cavillātūrus | cavillātūra | cavillātūrum | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūra | |
| Genitive | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūrī | cavillātūrōrum | cavillātūrārum | cavillātūrōrum | |
| Dative | cavillātūrō | cavillātūrae | cavillātūrō | cavillātūrīs | cavillātūrīs | cavillātūrīs | |
| Accusative | cavillātūrum | cavillātūram | cavillātūrum | cavillātūrōs | cavillātūrās | cavillātūra | |
| Ablative | cavillātūrō | cavillātūrā | cavillātūrō | cavillātūrīs | cavillātūrīs | cavillātūrīs | |
| Vocative | cavillātūre | cavillātūra | cavillātūrum | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūra | |