catenatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of catēnō.
Participle
catēnātus m (feminine catēnāta, neuter catēnātum); first/second declension
- chained, shackled
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | catēnātus | catēnāta | catēnātum | catēnātī | catēnātae | catēnāta | |
| Genitive | catēnātī | catēnātae | catēnātī | catēnātōrum | catēnātārum | catēnātōrum | |
| Dative | catēnātō | catēnātae | catēnātō | catēnātīs | catēnātīs | catēnātīs | |
| Accusative | catēnātum | catēnātam | catēnātum | catēnātōs | catēnātās | catēnāta | |
| Ablative | catēnātō | catēnātā | catēnātō | catēnātīs | catēnātīs | catēnātīs | |
| Vocative | catēnāte | catēnāta | catēnātum | catēnātī | catēnātae | catēnāta | |
Derived terms
- catēnātiō
Descendants
- Catalan: cadenat
- English: catenate
- French: cadenas, chaîné
- Galician: cadeado
- Italian: catenato
- Portuguese: cadeado
- Occitan: cadenat
- Old Spanish: cañado
- Spanish: calnado, candado, cadenado
References
- catenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers