catenarius
Latin
Etymology
From catēna (“chain”) + -ārius.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ka.teːˈnaː.ri.us/, [ka.teːˈnaː.ri.ʊs]
Adjective
catēnārius (feminine catēnāria, neuter catēnārium); first/second declension
- of or pertaining to a chain
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | catēnārius | catēnāria | catēnārium | catēnāriī | catēnāriae | catēnāria | |
| Genitive | catēnāriī | catēnāriae | catēnāriī | catēnāriōrum | catēnāriārum | catēnāriōrum | |
| Dative | catēnāriō | catēnāriae | catēnāriō | catēnāriīs | catēnāriīs | catēnāriīs | |
| Accusative | catēnārium | catēnāriam | catēnārium | catēnāriōs | catēnāriās | catēnāria | |
| Ablative | catēnāriō | catēnāriā | catēnāriō | catēnāriīs | catēnāriīs | catēnāriīs | |
| Vocative | catēnārie | catēnāria | catēnārium | catēnāriī | catēnāriae | catēnāria | |
Descendants
- English: catenary (adjective)
- Latin: catenaria
References
- catenarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- catenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette