carminaturus

carminaturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of carminō ("make verses").

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /kar.mi.naːˈtuː.rus/, [kar.mɪ.naːˈtuː.rʊs]

Participle

carminātūrus m (feminine carminātūra, neuter carminātūrum); first/second declension

1. about to make verses

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	carminātūrus	carminātūra	carminātūrum		carminātūrī	carminātūrae	carminātūra
Genitive	carminātūrī	carminātūrae	carminātūrī		carminātūrōrum	carminātūrārum	carminātūrōrum
Dative	carminātūrō	carminātūrae	carminātūrō		carminātūrīs	carminātūrīs	carminātūrīs
Accusative	carminātūrum	carminātūram	carminātūrum		carminātūrōs	carminātūrās	carminātūra
Ablative	carminātūrō	carminātūrā	carminātūrō		carminātūrīs	carminātūrīs	carminātūrīs
Vocative	carminātūre	carminātūra	carminātūrum		carminātūrī	carminātūrae	carminātūra

Etymology 2

Future active participle of carminō ("card, produce by carding").

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /kar.mi.naːˈtuː.rus/, [kar.mɪ.naːˈtuː.rʊs]

Participle

carminātūrus m (feminine carminātūra, neuter carminātūrum); first/second declension

1. about to card
2. about to produce by carding

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	carminātūrus	carminātūra	carminātūrum		carminātūrī	carminātūrae	carminātūra
Genitive	carminātūrī	carminātūrae	carminātūrī		carminātūrōrum	carminātūrārum	carminātūrōrum
Dative	carminātūrō	carminātūrae	carminātūrō		carminātūrīs	carminātūrīs	carminātūrīs
Accusative	carminātūrum	carminātūram	carminātūrum		carminātūrōs	carminātūrās	carminātūra
Ablative	carminātūrō	carminātūrā	carminātūrō		carminātūrīs	carminātūrīs	carminātūrīs
Vocative	carminātūre	carminātūra	carminātūrum		carminātūrī	carminātūrae	carminātūra