canturus
Latin
Etymology
Future active participle of canō
Participle
cantūrus m (feminine cantūra, neuter cantūrum); first/second declension
- about to sing
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cantūrus | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |
| Genitive | cantūrī | cantūrae | cantūrī | cantūrōrum | cantūrārum | cantūrōrum | |
| Dative | cantūrō | cantūrae | cantūrō | cantūrīs | cantūrīs | cantūrīs | |
| Accusative | cantūrum | cantūram | cantūrum | cantūrōs | cantūrās | cantūra | |
| Ablative | cantūrō | cantūrā | cantūrō | cantūrīs | cantūrīs | cantūrīs | |
| Vocative | cantūre | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |