cacaturio
Latin
Etymology
From cacō (“I defecate”) + -turiō (desiderative suffix).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ka.kaːˈtu.ri.oː/, [ka.kaːˈtʊ.ri.oː]
Verb
cacāturiō (present infinitive cacāturīre, perfect active cacāturīvī, supine cacāturitum); fourth conjugation
- I feel the need to defecate
Inflection
Conjugation of cacaturio (fourth conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | cacāturiō | cacāturīs | cacāturit | cacāturīmus | cacāturītis | cacāturiunt |
imperfect | cacāturiēbam | cacāturiēbās | cacāturiēbat | cacāturiēbāmus | cacāturiēbātis | cacāturiēbant | |
future | cacāturiam | cacāturiēs | cacāturiet | cacāturiēmus | cacāturiētis | cacāturient | |
perfect | cacāturīvī | cacāturīvistī | cacāturīvit | cacāturīvimus | cacāturīvistis | cacāturīvērunt, cacāturīvēre | |
pluperfect | cacāturīveram | cacāturīverās | cacāturīverat | cacāturīverāmus | cacāturīverātis | cacāturīverant | |
future perfect | cacāturīverō | cacāturīveris | cacāturīverit | cacāturīverimus | cacāturīveritis | cacāturīverint | |
passive | present | cacāturior | cacāturīris, cacāturīre | cacāturītur | cacāturīmur | cacāturīminī | cacāturiuntur |
imperfect | cacāturiēbar | cacāturiēbāris, cacāturiēbāre | cacāturiēbātur | cacāturiēbāmur | cacāturiēbāminī | cacāturiēbantur | |
future | cacāturiar | cacāturiēris, cacāturiēre | cacāturiētur | cacāturiēmur | cacāturiēminī | cacāturientur | |
perfect | cacāturītus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | cacāturītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | cacāturītus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | cacāturiam | cacāturiās | cacāturiat | cacāturiāmus | cacāturiātis | cacāturiant |
imperfect | cacāturīrem | cacāturīrēs | cacāturīret | cacāturīrēmus | cacāturīrētis | cacāturīrent | |
perfect | cacāturīverim | cacāturīverīs | cacāturīverit | cacāturīverimus | cacāturīveritis | cacāturīverint | |
pluperfect | cacāturīvissem | cacāturīvissēs | cacāturīvisset | cacāturīvissēmus | cacāturīvissētis | cacāturīvissent | |
passive | present | cacāturiar | cacāturiāris, cacāturiāre | cacāturiātur | cacāturiāmur | cacāturiāminī | cacāturiantur |
imperfect | cacāturīrer | cacāturīrēris, cacāturīrēre | cacāturīrētur | cacāturīrēmur | cacāturīrēminī | cacāturīrentur | |
perfect | cacāturītus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | cacāturītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | cacāturī | — | — | cacāturīte | — |
future | — | cacāturītō | cacāturītō | — | cacāturītōte | cacāturiuntō | |
passive | present | — | cacāturīre | — | — | cacāturīminī | — |
future | — | cacāturītor | cacāturītor | — | — | cacāturiuntor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | cacāturīre | cacāturīvisse | cacāturītūrus esse | cacāturīrī | cacāturītus esse | cacāturītum īrī | |
participles | cacāturiēns | — | cacāturītūrus | — | cacāturītus | cacāturiendus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
cacāturīre | cacāturiendī | cacāturiendō | cacāturiendum | cacāturītum | cacāturītū |
References
- cacaturio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cacaturio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette