bēdīgs

Latvian

From bēdas (“sorrow, misery”) +‎ -īgs.

(file)

bēdīgs (definite bēdīgais, comparative bēdīgāks, superlative visbēdīgākais, adverb bēdīgi)

sad (having, feeling or expressing sorrow, sadness)
būt, kļūt bēdīgam ― to be, to become sad
bēdīga balss, seja, sirds ― sad voice, face, heart
bēdīgs viņš bija, bet raudāt neraudāja ― he was sad, but he could not cry
sad, apathetic, depressed (without vivacity, devoid of feeling)
bet jēriņš bija un palida tāds bēdīgs ― but the little lamb was and remained just as sad (despite her efforts to cheer him up)
viņš mēģināja smaidīt, bet smaids iznāca bēdīgs ― he tried to smile, but the smile came out sad
poor, bad (in appearance)
bēdīgs apģērbs ― sad, poor outfit
bēdīgs miteklis ― sad, poor accommodations
sad (associated with something bad (e.g., unhappiness, misfortune, loss); which causes sorrow; bad, unhappy, unpleasant)
bēdīgs stāvoklis, liktenis ― sad situation, fate
bēdīga patiecība ― sad truth
bēdīgas izredzes ― sad prospects
bēdīgas vēstis ― sad news
bēdīga pēcpusdiena ― sad afternoon

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of bēdīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	bēdīgs	bēdīgi	bēdīga	bēdīgas
accusative (akuzatīvs)	bēdīgu	bēdīgus	bēdīgu	bēdīgas
genitive (ģenitīvs)	bēdīga	bēdīgu	bēdīgas	bēdīgu
dative (datīvs)	bēdīgam	bēdīgiem	bēdīgai	bēdīgām
instrumental (instrumentālis)	bēdīgu	bēdīgiem	bēdīgu	bēdīgām
locative (lokatīvs)	bēdīgā	bēdīgos	bēdīgā	bēdīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—