bēbis
See also: bebis
Latvian
Etymology
From English baby. Alternative historical forms: bebijs, bēbijs. First attested use – 1911.[1]
Pronunciation
- IPA(key): /ˈbēːbis/
Noun
bēbis m (2 declension)
- (colloquial) a baby, an infant or a toddler
- Bebijs – bērns, 1-2 gadus vecs[2]
- Baby – a child, 1 or 2 years old
- Baby – bēbis, mazs bērns.[3]
- Baby – an infant, a small child.
- (figuratively) a childish, immature person
Declension
Declension of bēbis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | bēbis | bēbji |
| accusative (akuzatīvs) | bēbi | bēbjus |
| genitive (ģenitīvs) | bēbja | bēbju |
| dative (datīvs) | bēbim | bēbjiem |
| instrumental (instrumentālis) | bēbi | bēbjiem |
| locative (lokatīvs) | bēbī | bēbjos |
| vocative (vokatīvs) | bēbi | bēbji |
References
- “bēbis” in Juris Baldunčiks (1989), Anglicismi latviešu valodā (Rīga: «Zinātne») →ISBN.
- Vidiņš J., (1911), Svešvārdu grāmata, Rīga, page 48.
- (1927-28), Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, page 1526.