bubulinus
Latin
Etymology
From būbulus (“of or pertaining to cattle”) + -īnus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /buː.buˈliː.nus/, [buː.bʊˈliː.nʊs]
Adjective
būbulīnus (feminine būbulīna, neuter būbulīnum); first/second declension
- Of or pertaining to cattle or oxen.
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | būbulīnus | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna | |
| Genitive | būbulīnī | būbulīnae | būbulīnī | būbulīnōrum | būbulīnārum | būbulīnōrum | |
| Dative | būbulīnō | būbulīnō | būbulīnīs | ||||
| Accusative | būbulīnum | būbulīnam | būbulīnum | būbulīnōs | būbulīnās | būbulīna | |
| Ablative | būbulīnō | būbulīnā | būbulīnō | būbulīnīs | |||
| Vocative | būbulīne | būbulīna | būbulīnum | būbulīnī | būbulīnae | būbulīna | |
Synonyms
- bovilis
- būbulus
- bovīnus
- bovārius
- bovillus
Related terms
- bōs
- bovārius
- bovātim
- bovicīdium
- bovilla
- bovillus
- bovīnus
- būbalus
- būbīle
- Būbōna
- bubsequa
- būbula
- bubulcārius
- bubulcitō
- bubulcus
- būbulus
References
- bubulinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- bubulinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette