acclaratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of acclārō
Participle
acclārātus m (feminine acclārāta, neuter acclārātum); first/second declension
- revealed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | acclārātus | acclārāta | acclārātum | acclārātī | acclārātae | acclārāta | |
| Genitive | acclārātī | acclārātae | acclārātī | acclārātōrum | acclārātārum | acclārātōrum | |
| Dative | acclārātō | acclārātae | acclārātō | acclārātīs | acclārātīs | acclārātīs | |
| Accusative | acclārātum | acclārātam | acclārātum | acclārātōs | acclārātās | acclārāta | |
| Ablative | acclārātō | acclārātā | acclārātō | acclārātīs | acclārātīs | acclārātīs | |
| Vocative | acclārāte | acclārāta | acclārātum | acclārātī | acclārātae | acclārāta | |