bisignatus
Latin
Etymology
From bi- + signatus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /bi.siɡˈnaː.tus/, [bɪ.sɪŋˈnaː.tʊs]
Adjective
bisignātus (feminine bisignāta, neuter bisignātum); first/second declension
- Having two marks
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | bisignātus | bisignāta | bisignātum | bisignātī | bisignātae | bisignāta | |
Genitive | bisignātī | bisignātae | bisignātī | bisignātōrum | bisignātārum | bisignātōrum | |
Dative | bisignātō | bisignātō | bisignātīs | ||||
Accusative | bisignātum | bisignātam | bisignātum | bisignātōs | bisignātās | bisignāta | |
Ablative | bisignātō | bisignātā | bisignātō | bisignātīs | |||
Vocative | bisignāte | bisignāta | bisignātum | bisignātī | bisignātae | bisignāta |
Derived terms
- Anthribus bisignatus
- Brachytrypes bisignatus
- Coccoderus bisignatus
- Eleutherodactylus bisignatus
- Eriphus bisignatus
- Liolaemus bisignatus
- Nephus bisignatus
- Pristimantis bisignatus