bipartitus
Latin
Alternative forms
- bipertitus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /bi.parˈtiː.tus/, [bɪ.parˈtiː.tʊs]
Adjective
bipartītus (feminine bipartīta, neuter bipartītum); first/second declension
- bipartite (divided in two parts)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bipartītus | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta | |
| Genitive | bipartītī | bipartītae | bipartītī | bipartītōrum | bipartītārum | bipartītōrum | |
| Dative | bipartītō | bipartītae | bipartītō | bipartītīs | bipartītīs | bipartītīs | |
| Accusative | bipartītum | bipartītam | bipartītum | bipartītōs | bipartītās | bipartīta | |
| Ablative | bipartītō | bipartītā | bipartītō | bipartītīs | bipartītīs | bipartītīs | |
| Vocative | bipartīte | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta | |
References
- bipartitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers