binarius

binarius

Latin

Etymology

From bīnī.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /biːˈnaː.ri.us/, [biːˈnaː.ri.ʊs]

Adjective

bīnārius (feminine bīnāria, neuter bīnārium); first/second declension

1. Containing or consisting of two things
2. binary

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	bīnārius	bīnāria	bīnārium		bīnāriī	bīnāriae	bīnāria
Genitive	bīnāriī	bīnāriae	bīnāriī		bīnāriōrum	bīnāriārum	bīnāriōrum
Dative	bīnāriō	bīnāriae	bīnāriō		bīnāriīs	bīnāriīs	bīnāriīs
Accusative	bīnārium	bīnāriam	bīnārium		bīnāriōs	bīnāriās	bīnāria
Ablative	bīnāriō	bīnāriā	bīnāriō		bīnāriīs	bīnāriīs	bīnāriīs
Vocative	bīnārie	bīnāria	bīnārium		bīnāriī	bīnāriae	bīnāria

References

• binarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• binarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette