bicarinatus
Latin
Etymology
From bi- + carinatus
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /bi.ka.riːˈnaː.tus/, [bɪ.ka.riːˈnaː.tʊs]
Adjective
bicarīnātus (feminine bicarīnāta, neuter bicarīnātum); first/second-declension adjective
- bicarinate
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bicarīnātus | bicarīnāta | bicarīnātum | bicarīnātī | bicarīnātae | bicarīnāta | |
| Genitive | bicarīnātī | bicarīnātae | bicarīnātī | bicarīnātōrum | bicarīnātārum | bicarīnātōrum | |
| Dative | bicarīnātō | bicarīnātō | bicarīnātīs | ||||
| Accusative | bicarīnātum | bicarīnātam | bicarīnātum | bicarīnātōs | bicarīnātās | bicarīnāta | |
| Ablative | bicarīnātō | bicarīnātā | bicarīnātō | bicarīnātīs | |||
| Vocative | bicarīnāte | bicarīnāta | bicarīnātum | bicarīnātī | bicarīnātae | bicarīnāta | |