مأتاة
Arabic
Noun
مَأْتَاة • (maʾtāh) f
- verbal noun of أَتَى (ʾatā) (form I)
Declension
Declension of noun مَأْتَاة (maʾtāh)
Singular | singular triptote in ـَاة (-āh) | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | مَأْتَاة maʾtāt | الْمَأْتَاة al-maʾtāt | مَأْتَاة maʾtāt |
Nominative | مَأْتَاةٌ maʾtātun | الْمَأْتَاةُ al-maʾtātu | مَأْتَاةُ maʾtātu |
Accusative | مَأْتَاةً maʾtātan | الْمَأْتَاةَ al-maʾtāta | مَأْتَاةَ maʾtāta |
Genitive | مَأْتَاةٍ maʾtātin | الْمَأْتَاةِ al-maʾtāti | مَأْتَاةِ maʾtāti |