beluus
Latin
Etymology
From bēlua + -us.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈbeː.lu.us/, [ˈbeː.ɫʊ.ʊs]
Adjective
bēluus (feminine bēlua, neuter bēluum); first/second declension
- bestial, brutal, animal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bēluus | bēlua | bēluum | bēluī | bēluae | bēlua | |
| Genitive | bēluī | bēluae | bēluī | bēluōrum | bēluārum | bēluōrum | |
| Dative | bēluō | bēluō | bēluīs | ||||
| Accusative | bēluum | bēluam | bēluum | bēluōs | bēluās | bēlua | |
| Ablative | bēluō | bēluā | bēluō | bēluīs | |||
| Vocative | bēlue | bēlua | bēluum | bēluī | bēluae | bēlua | |
Synonyms
- (bestial): bēluālis, bēluīnus
Related terms
- bēlua
- bēluālis
- bēluātus
- bēluīnus
- bēluōsus
References
- beluus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- beluus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette