beluosus

beluosus

Latin

Alternative forms

• belluōsus

Etymology

From bēlua (“beast, monster”) +‎ -ōsus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /beː.luˈoː.sus/, [beː.ɫʊˈoː.sʊs]

Adjective

bēluōsus (feminine bēluōsa, neuter bēluōsum); first/second declension

1. abounding in beasts or monsters

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	bēluōsus	bēluōsa	bēluōsum		bēluōsī	bēluōsae	bēluōsa
Genitive	bēluōsī	bēluōsae	bēluōsī		bēluōsōrum	bēluōsārum	bēluōsōrum
Dative	bēluōsō	bēluōsae	bēluōsō		bēluōsīs	bēluōsīs	bēluōsīs
Accusative	bēluōsum	bēluōsam	bēluōsum		bēluōsōs	bēluōsās	bēluōsa
Ablative	bēluōsō	bēluōsā	bēluōsō		bēluōsīs	bēluōsīs	bēluōsīs
Vocative	bēluōse	bēluōsa	bēluōsum		bēluōsī	bēluōsae	bēluōsa

Related terms

• bēlua
• bēluālis
• bēluātus
• bēluīnus
• bēluus

References

• beluosus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• beluosus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• beluosus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette