تكالب
Arabic
Etymology 1
From كلب.
Verb
تَكَالَبَ • (takālaba) VI, non-past يَتَكَالَبُ (yatakālabu)
- to rage, to rave, to storm
- to fall on, to pounce, to rush in on, to assail
- to assail one another, to rush against one another
Conjugation
Conjugation of
تَكَالَبَ
(form-VI sound)verbal noun الْمَصْدَر | تَكَالُب takālub | |||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
active participle اِسْم الْفَاعِل | مُتَكَالِب mutakālib | |||||||||||
passive participle اِسْم الْمَفْعُول | مُتَكَالَب mutakālab | |||||||||||
active voice الْفِعْل الْمَعْلُوم | ||||||||||||
singular الْمُفْرَد | dual الْمُثَنَّى | plural الْجَمْع | ||||||||||
1st person الْمُتَكَلِّم | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | 1st person الْمُتَكَلِّم | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | |||||
past (perfect) indicative الْمَاضِي | m | تَكَالَبْتُ takālabtu | تَكَالَبْتَ takālabta | تَكَالَبَ takālaba | تَكَالَبْتُمَا takālabtumā | تَكَالَبَا takālabā | تَكَالَبْنَا takālabnā | تَكَالَبْتُمْ takālabtum | تَكَالَبُوا takālabū | |||
f | تَكَالَبْتِ takālabti | تَكَالَبَتْ takālabat | تَكَالَبَتَا takālabatā | تَكَالَبْتُنَّ takālabtunna | تَكَالَبْنَ takālabna | |||||||
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع | m | أَتَكَالَبُ ʾatakālabu | تَتَكَالَبُ tatakālabu | يَتَكَالَبُ yatakālabu | تَتَكَالَبَانِ tatakālabāni | يَتَكَالَبَانِ yatakālabāni | نَتَكَالَبُ natakālabu | تَتَكَالَبُونَ tatakālabūna | يَتَكَالَبُونَ yatakālabūna | |||
f | تَتَكَالَبِينَ tatakālabīna | تَتَكَالَبُ tatakālabu | تَتَكَالَبَانِ tatakālabāni | تَتَكَالَبْنَ tatakālabna | يَتَكَالَبْنَ yatakālabna | |||||||
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب | m | أَتَكَالَبَ ʾatakālaba | تَتَكَالَبَ tatakālaba | يَتَكَالَبَ yatakālaba | تَتَكَالَبَا tatakālabā | يَتَكَالَبَا yatakālabā | نَتَكَالَبَ natakālaba | تَتَكَالَبُوا tatakālabū | يَتَكَالَبُوا yatakālabū | |||
f | تَتَكَالَبِي tatakālabī | تَتَكَالَبَ tatakālaba | تَتَكَالَبَا tatakālabā | تَتَكَالَبْنَ tatakālabna | يَتَكَالَبْنَ yatakālabna | |||||||
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم | m | أَتَكَالَبْ ʾatakālab | تَتَكَالَبْ tatakālab | يَتَكَالَبْ yatakālab | تَتَكَالَبَا tatakālabā | يَتَكَالَبَا yatakālabā | نَتَكَالَبْ natakālab | تَتَكَالَبُوا tatakālabū | يَتَكَالَبُوا yatakālabū | |||
f | تَتَكَالَبِي tatakālabī | تَتَكَالَبْ tatakālab | تَتَكَالَبَا tatakālabā | تَتَكَالَبْنَ tatakālabna | يَتَكَالَبْنَ yatakālabna | |||||||
imperative الْأَمْر | m | تَكَالَبْ takālab | تَكَالَبَا takālabā | تَكَالَبُوا takālabū | ||||||||
f | تَكَالَبِي takālabī | تَكَالَبْنَ takālabna | ||||||||||
passive voice الْفِعْل الْمَجْهُول | ||||||||||||
singular الْمُفْرَد | dual الْمُثَنَّى | plural الْجَمْع | ||||||||||
1st person الْمُتَكَلِّم | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | 1st person الْمُتَكَلِّم | 2nd person الْمُخَاطَب | 3rd person الْغَائِب | |||||
past (perfect) indicative الْمَاضِي | m | — | — | تُكُولِبَ tukūliba | — | — | — | — | — | |||
f | — | — | — | — | — | |||||||
non-past (imperfect) indicative الْمُضَارِع | m | — | — | يُتَكَالَبُ yutakālabu | — | — | — | — | — | |||
f | — | — | — | — | — | |||||||
subjunctive الْمُضَارِع الْمَنْصُوب | m | — | — | يُتَكَالَبَ yutakālaba | — | — | — | — | — | |||
f | — | — | — | — | — | |||||||
jussive الْمُضَارِع الْمَجْزُوم | m | — | — | يُتَكَالَبْ yutakālab | — | — | — | — | — | |||
f | — | — | — | — | — |
Noun
تَكَالُب • (takālub) m
- verbal noun of تَكَالَبَ (takālaba) (form VI)
Declension
Declension of noun تَكَالُب (takālub)
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | تَكَالُب takālub | التَّكَالُب at-takālub | تَكَالُب takālub |
Nominative | تَكَالُبٌ takālubun | التَّكَالُبُ at-takālubu | تَكَالُبُ takālubu |
Accusative | تَكَالُبًا takāluban | التَّكَالُبَ at-takāluba | تَكَالُبَ takāluba |
Genitive | تَكَالُبٍ takālubin | التَّكَالُبِ at-takālubi | تَكَالُبِ takālubi |