استظهار
Arabic
Noun
اِسْتِظْهَار • (istiẓhār) m
- verbal noun of اِسْتَظْهَرَ (istaẓhara) (form X)
Declension
Declension of noun اِسْتِظْهَار (istiẓhār)
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | اِسْتِظْهَار istiẓhār | الِاسْتِظْهَار al-istiẓhār | اِسْتِظْهَار istiẓhār |
Nominative | اِسْتِظْهَارٌ istiẓhārun | الِاسْتِظْهَارُ al-istiẓhāru | اِسْتِظْهَارُ istiẓhāru |
Accusative | اِسْتِظْهَارًا istiẓhāran | الِاسْتِظْهَارَ al-istiẓhāra | اِسْتِظْهَارَ istiẓhāra |
Genitive | اِسْتِظْهَارٍ istiẓhārin | الِاسْتِظْهَارِ al-istiẓhāri | اِسْتِظْهَارِ istiẓhāri |