إذكار
See also: اذكار
Arabic
Noun
إِذْكَار • (ʾiḏkār) m
- verbal noun of أَذْكَرَ (ʾaḏkara) (form IV)
Declension
Declension of noun إِذْكَار (ʾiḏkār)
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | إِذْكَار ʾiḏkār | الْإِذْكَار al-ʾiḏkār | إِذْكَار ʾiḏkār |
Nominative | إِذْكَارٌ ʾiḏkārun | الْإِذْكَارُ al-ʾiḏkāru | إِذْكَارُ ʾiḏkāru |
Accusative | إِذْكَارًا ʾiḏkāran | الْإِذْكَارَ al-ʾiḏkāra | إِذْكَارَ ʾiḏkāra |
Genitive | إِذْكَارٍ ʾiḏkārin | الْإِذْكَارِ al-ʾiḏkāri | إِذْكَارِ ʾiḏkāri |