beatitas
Latin
Etymology
From beātus (“happy, blessed”) + -tās.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /beˈaː.ti.taːs/, [beˈäːt̪ɪt̪äːs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /beˈa.ti.tas/, [bɛˈɑːt̪it̪ɑs]
Noun
beātitās f (genitive beātitātis); third declension
- happiness, blessedness
Declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | beātitās | beātitātēs |
| Genitive | beātitātis | beātitātum |
| Dative | beātitātī | beātitātibus |
| Accusative | beātitātem | beātitātēs |
| Ablative | beātitāte | beātitātibus |
| Vocative | beātitās | beātitātēs |
Synonyms
- (happiness, blessedness): laetitia, fēlīcitās, beātitūdō, laetitūdō
Antonyms
- (happiness, blessedness): maestitia, trīstitia, trīstitūdō, tristitas
Related terms
- beō
- beātus
- beātē
- beātum
References
- beatitas in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- beatitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette