смутиться
Russian
Etymology
смути́ть (smutítʹ) + -ся (-sja)
Pronunciation
- IPA(key): [smʊˈtʲit͡sːə]
Audio (file)
Verb
смути́ться • (smutítʹsja) pf (imperfective смуща́ться)
- to be confused, to be embarrassed
- passive of смути́ть (smutítʹ)
Conjugation
Conjugation of смути́ться (class 4b(-щ-) perfective reflexive)
perfective aspect | ||
---|---|---|
infinitive | смути́ться smutítʹsja | |
participles | present tense | past tense |
active | — | смути́вшийся smutívšijsja |
passive | — | — |
adverbial | — | смути́вшись smutívšisʹ |
present tense | future tense | |
1st singular (я) | — | смущу́сь smuščúsʹ |
2nd singular (ты) | — | смути́шься smutíšʹsja |
3rd singular (он/она́/оно́) | — | смути́тся smutítsja |
1st plural (мы) | — | смути́мся smutímsja |
2nd plural (вы) | — | смути́тесь smutítesʹ |
3rd plural (они́) | — | смутя́тся smutjátsja |
imperative | singular | plural |
смути́сь smutísʹ | смути́тесь smutítesʹ | |
past tense | singular | plural (мы/вы/они́) |
masculine (я/ты/он) | смути́лся smutílsja | смути́лись smutílisʹ |
feminine (я/ты/она́) | смути́лась smutílasʹ | |
neuter (оно́) | смути́лось smutílosʹ |
Related terms
- смуща́ть (smuščátʹ), смути́ть (smutítʹ)
- смуще́ние (smuščénije)