baiulo
See also: Baiulo
Latin
Etymology
From bāiulus (“one who bears burdens, porter, carrier”) + -ō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈbaːj.ju.loː/, [ˈbaːj.jʊ.ɫoː]
Verb
bāiulō (present infinitive bāiulāre, perfect active bāiulāvī, supine bāiulātum); first conjugation
- I carry a burden.
Inflection
Conjugation of baiulo (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | bāiulō | bāiulās | bāiulat | bāiulāmus | bāiulātis | bāiulant |
imperfect | bāiulābam | bāiulābās | bāiulābat | bāiulābāmus | bāiulābātis | bāiulābant | |
future | bāiulābō | bāiulābis | bāiulābit | bāiulābimus | bāiulābitis | bāiulābunt | |
perfect | bāiulāvī | bāiulāvistī | bāiulāvit | bāiulāvimus | bāiulāvistis | bāiulāvērunt, bāiulāvēre | |
pluperfect | bāiulāveram | bāiulāverās | bāiulāverat | bāiulāverāmus | bāiulāverātis | bāiulāverant | |
future perfect | bāiulāverō | bāiulāveris | bāiulāverit | bāiulāverimus | bāiulāveritis | bāiulāverint | |
passive | present | bāiulor | bāiulāris, bāiulāre | bāiulātur | bāiulāmur | bāiulāminī | bāiulantur |
imperfect | bāiulābar | bāiulābāris, bāiulābāre | bāiulābātur | bāiulābāmur | bāiulābāminī | bāiulābantur | |
future | bāiulābor | bāiulāberis, bāiulābere | bāiulābitur | bāiulābimur | bāiulābiminī | bāiulābuntur | |
perfect | bāiulātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | bāiulātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | bāiulātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | bāiulem | bāiulēs | bāiulet | bāiulēmus | bāiulētis | bāiulent |
imperfect | bāiulārem | bāiulārēs | bāiulāret | bāiulārēmus | bāiulārētis | bāiulārent | |
perfect | bāiulāverim | bāiulāverīs | bāiulāverit | bāiulāverimus | bāiulāveritis | bāiulāverint | |
pluperfect | bāiulāvissem | bāiulāvissēs | bāiulāvisset | bāiulāvissēmus | bāiulāvissētis | bāiulāvissent | |
passive | present | bāiuler | bāiulēris, bāiulēre | bāiulētur | bāiulēmur | bāiulēminī | bāiulentur |
imperfect | bāiulārer | bāiulārēris, bāiulārēre | bāiulārētur | bāiulārēmur | bāiulārēminī | bāiulārentur | |
perfect | bāiulātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | bāiulātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | bāiulā | — | — | bāiulāte | — |
future | — | bāiulātō | bāiulātō | — | bāiulātōte | bāiulantō | |
passive | present | — | bāiulāre | — | — | bāiulāminī | — |
future | — | bāiulātor | bāiulātor | — | — | bāiulantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | bāiulāre | bāiulāvisse | bāiulātūrus esse | bāiulārī | bāiulātus esse | bāiulātum īrī | |
participles | bāiulāns | — | bāiulātūrus | — | bāiulātus | bāiulandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
bāiulāre | bāiulandī | bāiulandō | bāiulandum | bāiulātum | bāiulātū |
Related terms
- bāiulus
Descendants
- Occitan: balhar
- Old French: baillier
- English: bail
- French: bailler
- Portuguese: bajular
References
- baiulo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- baiulo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers