zīmulis
Latvian
Zīmulis
Etymology
Coined by Atis Kronvalds from zīme (“sign, symbol”) (q.v.) or zīmēt (“to draw”) ( + -ulis) around 1870.[1]
Pronunciation
- IPA(key): [zìːmulis]
Noun
zīmulis m (2nd declension)
- pencil (instrument made of graphite or lead, usually inside a wooden frame, used for writing or drawing)
- smails zīmulis ― sharp pencil
- rakstīt ar zīmuli ― to write with a pencil
- zīmuļa vilciens ― a pencil stroke
- zīmuļu asināmais ― pencil sharpener
- asināt zīmuli ― to sharpen a pencil
- krāsu, krāsainie zīmuļi ― colored pencils, crayons
- ciets, mīksts zīmulis ― hard, soft pencil (i.e., with lead wears out slowly, or quickly)
Declension
Declension of zīmulis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | zīmulis | zīmuļi |
| accusative (akuzatīvs) | zīmuli | zīmuļus |
| genitive (ģenitīvs) | zīmuļa | zīmuļu |
| dative (datīvs) | zīmulim | zīmuļiem |
| instrumental (instrumentālis) | zīmuli | zīmuļiem |
| locative (lokatīvs) | zīmulī | zīmuļos |
| vocative (vokatīvs) | zīmuli | zīmuļi |
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “zīmulis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN