znūteņš
Latgalian
Etymology
From znūts + -eņš.
Pronunciation
- IPA(key): /ˈznuːtʲænʲʃ/
- Hyphenation: znū‧teņš
Noun
znūteņš m
- Diminutive of znūts (“son-in-law”)
Declension
Declension of znūteņš (class I noun)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | znūteņš | znūteni |
genitive | znūteņa | znūteņu |
dative | znūteņam | znūtenim |
accusative | znūteņu | znūteņus |
instrumental | znūteņu | znūtenim |
locative | znūteņā | znūteņūs |
vocative | znūteņ | znūteni |
References
- A. Andronov; L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11