zelotypa
Latin
Etymology
Substantive from zēlotypus (“jealous”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /zeːˈlo.ty.pa/, [zeːˈɫɔ.tʏ.pa]
Noun
zēlotypa f (genitive zēlotypae); first declension
- a jealous woman
Inflection
First declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | zēlotypa | zēlotypae |
| Genitive | zēlotypae | zēlotypārum |
| Dative | zēlotypae | zēlotypīs |
| Accusative | zēlotypam | zēlotypās |
| Ablative | zēlotypā | zēlotypīs |
| Vocative | zēlotypa | zēlotypae |
Related terms
- zēlanter
- zēlātor
- zēlō
- zēlōtes
- zēlotypia
- zēlotypus
- zēlus
References
- zelotypa in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- zelotypa in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette