vivifico
See also: vivificó and vivificò
Italian
Verb
vivifico
- first-person singular present indicative of vivificare
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /wiːˈwi.fi.koː/, [wiːˈwɪ.fɪ.koː]
Verb
vīvificō (present infinitive vīvificāre, perfect active vīvificāvī, supine vīvificātum); first conjugation
- I vivify (bring back to life)
Inflection
Conjugation of vivifico (first conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vīvificō | vīvificās | vīvificat | vīvificāmus | vīvificātis | vīvificant |
imperfect | vīvificābam | vīvificābās | vīvificābat | vīvificābāmus | vīvificābātis | vīvificābant | |
future | vīvificābō | vīvificābis | vīvificābit | vīvificābimus | vīvificābitis | vīvificābunt | |
perfect | vīvificāvī | vīvificāvistī | vīvificāvit | vīvificāvimus | vīvificāvistis | vīvificāvērunt, vīvificāvēre | |
pluperfect | vīvificāveram | vīvificāverās | vīvificāverat | vīvificāverāmus | vīvificāverātis | vīvificāverant | |
future perfect | vīvificāverō | vīvificāveris | vīvificāverit | vīvificāverimus | vīvificāveritis | vīvificāverint | |
passive | present | vīvificor | vīvificāris, vīvificāre | vīvificātur | vīvificāmur | vīvificāminī | vīvificantur |
imperfect | vīvificābar | vīvificābāris, vīvificābāre | vīvificābātur | vīvificābāmur | vīvificābāminī | vīvificābantur | |
future | vīvificābor | vīvificāberis, vīvificābere | vīvificābitur | vīvificābimur | vīvificābiminī | vīvificābuntur | |
perfect | vīvificātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | vīvificātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | vīvificātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vīvificem | vīvificēs | vīvificet | vīvificēmus | vīvificētis | vīvificent |
imperfect | vīvificārem | vīvificārēs | vīvificāret | vīvificārēmus | vīvificārētis | vīvificārent | |
perfect | vīvificāverim | vīvificāverīs | vīvificāverit | vīvificāverimus | vīvificāveritis | vīvificāverint | |
pluperfect | vīvificāvissem | vīvificāvissēs | vīvificāvisset | vīvificāvissēmus | vīvificāvissētis | vīvificāvissent | |
passive | present | vīvificer | vīvificēris, vīvificēre | vīvificētur | vīvificēmur | vīvificēminī | vīvificentur |
imperfect | vīvificārer | vīvificārēris, vīvificārēre | vīvificārētur | vīvificārēmur | vīvificārēminī | vīvificārentur | |
perfect | vīvificātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | vīvificātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | vīvificā | — | — | vīvificāte | — |
future | — | vīvificātō | vīvificātō | — | vīvificātōte | vīvificantō | |
passive | present | — | vīvificāre | — | — | vīvificāminī | — |
future | — | vīvificātor | vīvificātor | — | — | vīvificantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | vīvificāre | vīvificāvisse | vīvificātūrus esse | vīvificārī | vīvificātus esse | vīvificātum īrī | |
participles | vīvificāns | — | vīvificātūrus | — | vīvificātus | vīvificandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
vīvificāre | vīvificandī | vīvificandō | vīvificandum | vīvificātum | vīvificātū |
References
- vivifico in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vivifico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Spanish
Verb
vivifico
- First-person singular (yo) present indicative form of vivificar.