vivacitas
Latin
Etymology
From vīvāx (“vivacious, lively”) + -tās.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /u̯iːˈu̯aː.ki.taːs/, [u̯iːˈu̯äːkɪt̪äːs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /viˈva.t͡ʃi.tas/, [viˈväːt͡ʃit̪äs]
Noun
vīvācitās f (genitive vīvācitātis); third declension
- natural vigor, vital force, vivaciousness, tenaciousness
- liveliness, vivacity
Declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vīvācitās | vīvācitātēs |
| Genitive | vīvācitātis | vīvācitātum |
| Dative | vīvācitātī | vīvācitātibus |
| Accusative | vīvācitātem | vīvācitātēs |
| Ablative | vīvācitāte | vīvācitātibus |
| Vocative | vīvācitās | vīvācitātēs |
Related terms
- vīta
- vītālis
- vīvāciter
- vīvārium
- vīvārius
- vīvātus
- vīvāx
- vīvēscō
- vīvidus
- vīvō
- vīvus
Descendants
- Catalan: vivacitat
- English: vivacity
- French: vivacité
- Italian: vivacità
- Portuguese: vivacidade
- Romanian: vivacitate
- Spanish: vivacidad
References
- “vivacitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vivacitas in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- vivacitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette