vietniekvārds
Latvian
Alternative forms
- (obsolete form) vietnieku vārds
Etymology
From vietnieks (“replacement”) + vārds (“word”). A neologism coined by Juris Neikens as vietnieku vārds in 1850. The compound form originated and found wide acceptance in the 1930s.[1]
Pronunciation
Audio (file)
Noun
vietniekvārds m (1st declension)
- (grammar) pronoun (a word used to refer anaphorically to a noun or noun phrase)
- vietniekvārdu locīšana ― pronoun inflection
- nenoteiktie vietniekvārdi ― indefinite pronouns
- jautājamie vietniekvārdi ― interrogative pronouns
- norādāmie vietniekvārdi ― demonstrative pronouns
- personas vietniekvārds ― person pronoun
- piederības vietniekvārds ― possessive pronoun
- attieksmes, relatīvais vietniekvārds ― relative pronoun
- vietniekvārdi pieder pie tām vārdu šķirām, kas ir aktīvas dažāda tipa tekstu veidošanas procesā ― pronouns belong to those word classes which are active in different types of text-making processes
Declension
Declension of vietniekvārds (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vietniekvārds | vietniekvārdi |
| accusative (akuzatīvs) | vietniekvārdu | vietniekvārdus |
| genitive (ģenitīvs) | vietniekvārda | vietniekvārdu |
| dative (datīvs) | vietniekvārdam | vietniekvārdiem |
| instrumental (instrumentālis) | vietniekvārdu | vietniekvārdiem |
| locative (lokatīvs) | vietniekvārdā | vietniekvārdos |
| vocative (vokatīvs) | vietniekvārd | vietniekvārdi |
Synonyms
- pronomens
See also
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “vieta”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN