vienīgs
Latvian
Etymology
From viens (“one”) + -īgs.
Adjective
vienīgs (vienīgais comparative, vienīgāks superlative, visvienīgākais adverb, vienīgi)
- only, unique (of which there is no more than one)
- vienīgais bērns ― only child
- tā ir vienīgā izeja ― that is the only way out
- tas ir viņa vienīgais prieks ― that is his only joy
- vienīgais ļaunums ir tas, ka bus ilgi jāgaida — the only bad thing is that it will be a long wait
- mana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma ― my only treasure is an old coat and a joyful song
- mūsu vienīgais vilciens aizgājis tikko pirms divām minutēm ― our only train had left just two minutes ago
- (definite form) the only one, the only thing (that of which there is no more than one)
- viņš ir vienīgais, kas pieteicies ― he is the only one who applied
- vienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība ― the only thing still left for Klāvs was envy
- ja tauta zaudē nacionālo valstiskumu, nacionālo ekonomiku, tad vienīgais, kas spēj saglabāt, izglābt pašu tautu, ir nacionāla kultūra ― if a people loses its national statehood, its national economy, then the only thing that can save this people is the national culture
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of vienīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | vienīgs | vienīgi | vienīga | vienīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | vienīgu | vienīgus | vienīgu | vienīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | vienīga | vienīgu | vienīgas | vienīgu | |||||
| dative (datīvs) | vienīgam | vienīgiem | vienīgai | vienīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | vienīgu | vienīgiem | vienīgu | vienīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | vienīgā | vienīgos | vienīgā | vienīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||