vienskaitlis
Latvian
Etymology
From vien (“one, only”) + skaitlis (“number”), calque of German Einzahl coined in the 19th century by J. Neikens.[1]
Noun
vienskaitlis m (2nd declension)
- (grammar) singular
Declension
Declension of vienskaitlis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vienskaitlis | — |
| accusative (akuzatīvs) | vienskaitli | — |
| genitive (ģenitīvs) | vienskaitļa | — |
| dative (datīvs) | vienskaitlim | — |
| instrumental (instrumentālis) | vienskaitli | — |
| locative (lokatīvs) | vienskaitlī | — |
| vocative (vokatīvs) | vienskaitli | — |
Related terms
- daudzskaitlis
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN