vernaculus
Latin
Etymology
From verna + -culus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /werˈnaː.ku.lus/, [wɛrˈnaː.kʊ.ɫʊs]
Adjective
vernāculus (feminine vernācula, neuter vernāculum); first/second declension
- native, domestic, indigenous, vernacular (originally of slaves)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vernāculus | vernācula | vernāculum | vernāculī | vernāculae | vernācula | |
| Genitive | vernāculī | vernāculae | vernāculī | vernāculōrum | vernāculārum | vernāculōrum | |
| Dative | vernāculō | vernāculae | vernāculō | vernāculīs | vernāculīs | vernāculīs | |
| Accusative | vernāculum | vernāculam | vernāculum | vernāculōs | vernāculās | vernācula | |
| Ablative | vernāculō | vernāculā | vernāculō | vernāculīs | vernāculīs | vernāculīs | |
| Vocative | vernācule | vernācula | vernāculum | vernāculī | vernāculae | vernācula | |
Descendants
- English: vernacular
- French: vernaculaire
- Irish: béarlagair
- Italian: vernacolo
- Portuguese: vernáculo
- Spanish: vernáculo
References
- vernaculus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vernaculus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- vernaculus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette