verificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vērificō.
Participle
vērificatus m (feminine vērificata, neuter vērificatum); first/second declension
- verified
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vērificatus | vērificata | vērificatum | vērificatī | vērificatae | vērificata | |
| Genitive | vērificatī | vērificatae | vērificatī | vērificatōrum | vērificatārum | vērificatōrum | |
| Dative | vērificatō | vērificatae | vērificatō | vērificatīs | vērificatīs | vērificatīs | |
| Accusative | vērificatum | vērificatam | vērificatum | vērificatōs | vērificatās | vērificata | |
| Ablative | vērificatō | vērificatā | vērificatō | vērificatīs | vērificatīs | vērificatīs | |
| Vocative | vērificate | vērificata | vērificatum | vērificatī | vērificatae | vērificata | |