venenatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /we.neːˈnaː.tus/, [wɛ.neːˈnaː.tʊs]
Adjective
venēnātus (feminine venēnāta, neuter venēnātum); first/second declension
- venomous, poisonous
- poisoned
- enchanted, bewitched
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | venēnātus | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
| Genitive | venēnātī | venēnātae | venēnātī | venēnātōrum | venēnātārum | venēnātōrum | |
| Dative | venēnātō | venēnātae | venēnātō | venēnātīs | venēnātīs | venēnātīs | |
| Accusative | venēnātum | venēnātam | venēnātum | venēnātōs | venēnātās | venēnāta | |
| Ablative | venēnātō | venēnātā | venēnātō | venēnātīs | venēnātīs | venēnātīs | |
| Vocative | venēnāte | venēnāta | venēnātum | venēnātī | venēnātae | venēnāta | |
References
- venenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette