venatrix
Latin
Etymology
From vēnātor (“hunter”) + -trīx; from vēnor (“hunt”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /weːˈnaː.triːks/
Noun
vēnātrīx f (genitive vēnātrīcis); third declension
- huntress
Inflection
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
| Genitive | vēnātrīcis | vēnātrīcum |
| Dative | vēnātrīcī | vēnātrīcibus |
| Accusative | vēnātrīcem | vēnātrīcēs |
| Ablative | vēnātrīce | vēnātrīcibus |
| Vocative | vēnātrīx | vēnātrīcēs |
Related terms
- vēnātor
- vēnor
References
- venatrix in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venatrix in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- venatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette